Sākumlapa » Par Compensa Life » Jaunumi » 2014 arhīvs

Jaunumi

[2020]  [2019]  [2018]  [2017]  [2016]  [2015
[2014]  [2013]  [2012]  [2011]  [2010]  [2009]  [2008]  [2007]  [2006

Viktors Gustsons: "Dzīvības apdrošināšanas tirgus vēl noteikti augs"
22.09.2014

Komentārs plašsaziņas līdzekļiem

Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus vēl atrodas savā augšanas stadijā. Polišu pircēji labprātāk apdrošina savu nekustamo īpašumu vai iegādājas KASKO un OCTA, nevis domā par uzkrājumiem nākotnē un nodrošinās pret dzīvības riskiem. Dzīvības apdrošināšana Latvijā aizņem tikai 16% līdz 20% no kopējā apdrošināšanas tirgus, kamēr Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir gandrīz 2 reizes lielāks, bet salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES) atšķirība ir pat trīs un četras reizes. ES ir valstis, kur dzīvības apdrošināšana aizņem 80% no visa tirgus. Ir acīmredzams - Latvijā vēl ir ļoti liels potenciāls dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmei.

Lai arī Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus pēdējos gados parādījis labus izaugsmes tempus – 22% pieaugums parakstīto prēmiju apjomā pirmajos septiņos mēnešos 2013. gadā un 17% pieaugumu šajā pašā laika posmā šogad, tomēr tas nav ļāvis panākt vai kaut nedaudz pietuvoties pārējo divu Baltijas valstu kaimiņu rādītājiem.

Izvērtējot jaunākos datus par Baltijas dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi pēdējos sešos mēnešos, ir redzams, ka arī Lietuvā un Igaunijā tirgus izaugsme bijusi līdzīga, un kopējais parakstīto prēmiju apjoms pieaudzis par aptuveni 17%. Izaugsmi Lietuvā noteicis parakstīto prēmiju apjoma pieaugums dzīvības apdrošināšanas polisēs ar garantēto ienesīgumu, bet attiecībā uz Igauniju – tās dzīvības apdrošināšanas tirgus audzis, pateicoties 2.līmeņa fondētajām pensijām (“mūža pensijām”), kas Igaunijā tika ieviestas pāris gadus ātrāk nekā Latvijā.

Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi veicinājis apstāklis, ka cilvēki aktīvāk izvēlējušies ieguldīt savus līdzekļus tirgum piesaistītajos instrumentos, piemēram, akciju tirgos, kuri ir riskantāki, bet attiecīgi ar lielākām peļņas iespējām. Cilvēki meklē iespējas nopelnīt vairāk ilgā termiņā, un Eiropas Centrālās bankas īstenotās refinansēšanas politikas dēļ ieguldījumi ar garantēto ienesīgumu nesniedz viņiem šādas iespējas. Proti, ieguldījumi ar garantētu procentu likmi ir ar ļoti zemu ienesīgumu, un prognozējams, ka pārskatāmā nākotnē ienesīgums šiem instrumentiem neaugs.

Kā liecina apkopotie dati par “Compensa Life” parakstītajiem līgumiem, tad tirgum piesaistīto prēmiju apjoms šī gada pirmajos septiņos mēnešos pieaudzis par 35%, kamēr pagājušajā gadā analoģiskā laika posmā pieaugums bija tikai 5,5%. Ja salīdzina ar Latvijas IKP pieauguma tempu pirmajā pusgadā, kas bija 2,5%, tad tirgum piesaistīto prēmiju pieaugums vērtējams kā būtisks. Ņemot vērā Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas izteiktās prognozes, ka pie optimistiska scenārija gadījuma IKP pieauguma temps varētu saglabāties esošajā līmenī, uzskatu, ka ieguldījumi tirgum piesaistītajos fondos turpinās augt, jo investīcijas ar garantētu ienesīgumu nespēs sniegt pietiekamu peļņas procentu.

Lai gan Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmes temps bijis pozitīvs un cilvēki ir pārorientējušies uz ieguldījumiem ar augstākām peļņas iespējām, tomēr investīcijas dzīvības apdrošināšanā proporcionāli krietni atpaliek no Baltijas kaimiņiem un pārējās Eiropas. Būtisks iemesls šādai situācijai ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā Latvijas tautsaimniecībā, kas pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem sastāda 23,8%, kamēr Igaunijā un Lietuvā tas ir 15% robežās.

Latvijā ir izdevīgas nodokļu atlaides par iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājuma veidošanu, bet cilvēki nevar tās pilnībā izmantot, jo viņi lielu daļu naudas saņem “aploksnēs”. Reālās algas vietā uzrādot tikai minimālo algu 320 eiro apmērā, samazinās gada apliekamā ienākuma apjoms, kas nosaka maksimālo iespējamo summu, ko ir iespējams saņemt no iemaksātajām summām dzīvības apdrošināšanā. Cenšoties “apiet nodokļus”, cilvēki ne tikai samazina savu sagaidāmās privātās pensijas apmēru, kas skar pirmos divus pensijas līmeņus, bet palaiž garām arī iespēju ar zemu riska pakāpi un samērīgu ienesīgumu pavairot kapitālu savas nākotnes labklājības nodrošināšanai.

Iepriekš minētais, liecina, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām ievērojami vairāk līdzekļu velta mājokļa, automašīnas vai nekustamā īpašuma apdrošināšanai, nekā veido uzkrājumus, tai skaitā, privātai pensijai, veicot iemaksas dzīvības apdrošināšanā. Dzīvības apdrošināšanai ir liels izaugsmes potenciāls. Ja izdotos jūtami samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru kopējā tautsaimniecībā, tad būtu sagaidāma straujāka izaugsme. Tomēr arī cilvēkiem ir jāiegūst pārliecība, ka dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu ir laba aizsardzība gan pašiem, gan viņu ģimenēm. Iedzīvotājiem būtu jāņem vērā, ka nākotne sākas šodien. Lai būtu nodrošināta nākotne un vecumdienas, par to ir jādomā jau tagad.