Sākumlapa » Par Compensa Life » Jaunumi » 2014 arhīvs

Jaunumi

[2020]  [2019]  [2018]  [2017]  [2016]  [2015
[2014]  [2013]  [2012]  [2011]  [2010]  [2009]  [2008]  [2007]  [2006

Viktors Gustsons: Eiro ieviešana sniegs mums jaunas iespējas
27.01.2014

Komentārs plašsaziņas līdzekļiem

Latvijas ekonomika uzrāda jūtamas izaugsmes tendences - to apliecina gan kredītreitingu aģentūru pozitīvie novērtējumi, gan iekšzemes kopprodukta pieaugums. Iestāšanās eirozonā, kas prasīja noteiktu kritēriju izpildi, apstiprina, ka ekonomika šobrīd ir stabilizējusies un turpmāk paredzama tās izaugsme. Arī apdrošināšanas tirgus kopumā uzrāda stabilas attīstības tendences. Aptuvenās aplēses par apdrošināšanas nozares attīstību 2013.gadā liecina, ka tā būs pieaugusi par apmēram 12-13%. Turpmākajā tirgus attīstībā liela nozīme būs eiro un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai.

Eiro izaicinājumi un ieguvumi

Šī gada lielākais izaicinājums iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir eiro ieviešana, kas ir pozitīvs faktors visai tautsaimniecībai kopumā. To varētu uzskatīt par jaunu starta līniju nākamajam ekonomikas attīstības posmam. Lai arī valsts ekonomika pēc krasās lejupslīdes 2009.gadā ir nostabilizējusies, tai tomēr ir nepieciešama ievērojama izaugsme turpmākajos gados, lai tuvinātos Eiropas Savienības vidējiem iekšzemes kopprodukta rādītājiem uz vienu iedzīvotāju.

Stratēģiski raugoties uz ārvalstu investoru piesaisti nākotnē, svarīgi kritēriji tam ir gan ekonomiskās attīstības prognozējamība, gan arī tās stabilitāte. Līdz ar iestāšanos eirozonā, mēs esam devuši skaidru mājienu, ka vēlamies būt gan prognozējami, gan arī pakļauties stingrajai eiro fiskālajai disciplīnai. Igaunijas piemērs parādīja, ka pēc pievienošanās eirozonai investori to uztvēra kā pozitīvu signālu un investīciju apjoms ir būtiski palielinājies. Tajā pašā laikā nevaram gaidīt, ka pietiek vien ar veiksmīgu valūtas nomaiņu, lai investori stāvētu rindā. Taču jau pati atrašanās eirozonā Latvijai noteikti pievērsīs lielāku uzmanību.

Vērtējot no investīciju piesaistes praktiskās perspektīvas, uzskatu, ka arī turpmāk no valsts puses ir nepieciešami dažādi investīcijas veicinoši pasākumi, kas palīdzētu tautsaimniecībai piesaistīt līdzekļus un veicinātu tās attīstību. Nodokļu likmes Latvijā ir salīdzinoši zemas, toties kopējais administratīvais slogs uzņēmējdarbībai ir jūtami lielāks nekā virknei citu Eiropas Savienības valstu. Birokrātijas samazināšana no valsts puses noteikti veicinātu investīciju piesaisti un uzņēmumu konkurētspējas attīstību kopumā.

Jānorāda, ka šobrīd Igaunija vēl ir soli priekšā mums un investoriem tieši tā šķiet vispievilcīgākā no Baltijas valstīm. Investoru skatījumā, uzņēmējdarbības vide tur ir ļoti labi sakārtota – skaidri likumi, mazāka valsts regulācija kopumā un mazāka korupcija. Svarīgi, ka Igaunija stimulē uzņēmumus un tiem nav jāmaksā uzņēmumu ienākumu nodoklis, ja tie iegulda peļņu tālākā uzņēmuma attīstībā, nevis sadala to dividendēs. Taču, līdz ar eiro ieviešanu, mums būs arvien vairāk iespēju konkurēt ar kaimiņiem par vienu un to pašu investīciju piesaisti un jaunu uzņēmumu ienākšanu Latvijā.

Neraugoties uz to, ka daži sabiedriskās domas pētījumi rāda, ka daudzi iedzīvotāji joprojām ir skeptiski noskaņoti pret eiro valūtas ieviešanu, apdrošināšanas nozare parāda, ka iedzīvotāji savus uzkrājumus uztic apdrošinātājiem tieši eiro valūtā. Jau pirms eiro ieviešanas ilgtermiņa uzkrājumu apjoms apdrošināšanā eiro valūtā bija sasniedzis pat 80-90% no visiem uzkrājumiem, kas nozīmēja, ka apdrošinājuma ņēmēju vidū atbalsts un uzticība eiro ir bijusi ļoti augsta. Jāatzīmē, ka ilgtermiņa uzkrājumus dažādiem mērķiem, ieskaitot privāto pensiju, veido jau vairāk kā puse no visiem nodarbinātajiem.

Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana

Šajā gadā iedzīvotājus sagaida pārmaiņas arī veselības aprūpes finansēšanā, jo no 1. jūlija tiek ieviesta obligātā veselības apdrošināšana. Obligātā veselības apdrošināšana tiek veidota balstoties uz solidaritātes principu – ikviens iedzīvotājs, par kuru ir godprātīgi maksāti nodokļi valstij, varēs rēķināties ar atbalstu no valsts, saņemot medicīniskos pakalpojumus. Savukārt, ja nodokļi netiek maksāti, tad valsts apmaksātā medicīnas pakalpojumu daļa samazināsies.

Ierosinājums sasaistīt valsts apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu tiek pieņemts kā veids arī cīņā ar ēnu ekonomiku, kas stimulēs maksāt nodokļus un “legalizēt” atalgojumu. Protams, nav pareizi, ka viena sabiedrības daļa pakalpojumus saņem uz citu nomaksāto nodokļu rēķina. Piemēram, cilvēki, kas dzīvo un strādā ārzemēs un tur maksā nodokļus, bet valsts apmaksātus veselības pakalpojumus saņem Latvijā. Diemžēl pastāvošajā situācijā, kad bezdarba līmenis ir visai augsts, darba ņēmējiem ne vienmēr ir iespējams ietekmēt darba devēju visu nodokļu nomaksai par tiem. Pēc jaunās sistēmas ieviešanas iedzīvotājiem būs pieejama pārskatāma informācija, par samaksātajiem nodokļiem un tas varētu pozitīvi ietekmēt situācijas uzlabošanos nodokļu nomaksā.

Jaunais finansēšanas modelis negarantēs lielāku veselības aprūpes budžetu, bet, cerams, ka ar jauno kārtību tas kļūs caurskatāmāks un ļaus iedzīvotājiem labāk saprast viņu nomaksāto nodokļu izlietojumu. Neatkarīgi no obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas, tā neaizstās pašreiz pastāvošo brīvprātīgo veselības apdrošināšanu par privātpersonu vai darba devēju līdzekļiem. Visticamāk, brīvprātīgās veselības apdrošināšanas īpatsvars tikai palielināsies uz tā rēķina, ka valsts nespēs nodrošināt pilnīgi visu veselības aprūpes finansēšanu no nodokļu maksājumiem. Piemēram, Zviedrijā, neraugoties uz būtisko valsts ieguldījumu veselības aprūpē, tajā pastāv ļoti liela brīvprātīgās veselības apdrošināšanas daļa.

Vērtējot 2014.gada perspektīvas kopumā, cerams, ka ieviestās pārmaiņas arvien vairāk Latviju tuvinās Rietumeiropas valstīm un ļaus tai sekmīgi turpināt uzsākto izaugsmes ceļu.