Sākumlapa » Par Compensa Life » Jaunumi » 2014 arhīvs

Jaunumi

[2020]  [2019]  [2018]  [2017]  [2016]  [2015
[2014]  [2013]  [2012]  [2011]  [2010]  [2009]  [2008]  [2007]  [2006

Viktors Gustsons: „Riska apetīte“ kļūst lielāka, lai apmierinātu kāri pēc peļņas
27.08.2014

Komentārs plašsaziņas līdzekļiem

"Pasaules ekonomikas attīstības tempi šobrīd neuzrāda tādu izaugsmi kā cerēts, un tā rezultātā arī ieguldījumi dažādos tirgos (akciju vai obligāciju) investoriem un arī privātpersonām, kas veic uzkrājumus, nav tik pelnoši kā gaidīts. Līdz ar to arvien vairāk tiek ieguldīts aktīvākos instrumentos, kas vienlaikus, protams, ir riskantāki, bet dod iespēju nopelnīt vairāk. Šāda tendence ir novērojama ne tikai no institucionālo investoru puses, bet arī starp privātpersonām.

Šādas situācijas veidošanos ir sekmējusi gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) un ASV Federālās rezervju bankas monetārā politika, gan arī ekonomikas stagnācija Eiropas Savienībā (ES) un ekonomikas izaugsmes tempu kritums Ķīnā.

ES, ASV un Ķīna kā pasaules lielākās un vadošās ekonomikas spēlē lielu lomu un nosaka tendences attiecībā uz ieguldījumu fondu izvēli. Ekonomikas „veselībai“ un tās izaugsmei ir tieša korelācija ar atdevi no ieguldījumiem. Tā, piemēram, ECB jau šešus gadus stimulē Eiropas ekonomiku un jūnijā tika nolemts samazināt refinansēšanas likmi līdz ļoti zemam līmenim – 0,15%. Refinansēšanas likmes samazināšana ir ECB mēģinājums stimulēt cilvēkus tērēt naudu, lai palīdzētu atveseļtoies tautsaimniecībām. Tomēr noguldījumi tāpēc paliek mazāk pievilcīgi, jo finanšu nozares uzņēmumi ir spiesti samazināt savas depozītu procentu likmes, lai nodrošinātu likviditāti un kapitāla pietiekamību. Vienkāršam ieguldītājam tas nozīmē, ja šobrīd gada depozīta procentu likme vadošajās bankās ir ap 0,4%, bet inflācija Latvijā šogad pēc Eurostat datiem tiek prognozēta 1,9% apmērā, tad gada beigās noguldītājs reālajā vērtībā būs pazaudējis 1,5% savu līdzekļu. Tikai padarot naudas resursus lētākus, Eiropas ekonomiku pagaidām nav izdevies „iekustināt“.

Arī Ķīnā neuzrāda tādas attīstības tendences kā iepriekš. Tās iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps šī gada pirmajā ceturksnī bijis zemāks nekā jebkurā no pagājušā gada ceturkšņiem, samazinoties līdz 7,4% no IKP. Tāpat pastāv arī bažas, ka banku sektors varētu pārkarst un līdz ar to var būt nepieciešamas korekcijas finanšu sistēmā. Ņemot vērā, ka Ķīna šobrīd pasaules kopproduktā nosaka ļoti daudz, tad izmaiņas tās ekonomikas izaugsmē ietekmēs arī globālo ekonomiku un atdevi no ieguldījumiem.

Par spīti ieguldījumiem ne visai labvēlīgajiem apstākļiem, atsevišķos tirgos bijušas vērojamas arī pozitīvas tendences. Daļa akciju tirgu pēdējā laikā uzrādījuši ļoti labu ienesīgumu, bet tas pamatā bijis skaidrojams ar to, ka apritē esošo līdzekļu daudzums ir cēlis šo akciju vērtību. Ja arī akciju tirgos šobrīd ir veiksmīgi nopelnīts, visdrīzāk tas tā ilgi neturpināsies un drīz sekos kritums.

Savukārt obligāciju tirgi, kas ir mazāk riskanti, ir ar zemāku ienesīgumu. Eiropā tas galvenokārt saistīts ar Vācijas Bundesbankas 10 - gadu obligāciju ienesīgumu līmeni, kas šobrīd turas 1,36% līmenī. Tā kā Eiropas lielākās ekonomikas obligāciju ienesīgums ir zems, tas attiecīgi dod signālu arī pārējām Eiropas valstīm pielāgoties un rada priekšnosacījumus tam, ka investoram atpelnīt ieguldījumus kļūs daudz sarežģītāk.

Daudz pēdējos mēnešos runāts arī par saspīlējumu starp Krieviju un Ukrainu, un šis ārējais faktors viennozīmīgi ir atstājis ietekmi uz ieguldījumu struktūru globālā mērogā. Ir mazinājusies uzticamība ieguldījumiem Krievijas un Ukrainas uzņēmumos, un līdzekļi novirzīti uz citiem tirgiem – galvenokārt uz ES. No Krievijas vien šā gada pirmajos piecos mēnešos aizplūduši 80 miljardi dolāru. Saspīlētais politiskais fons rada nelabvēlīgu ieguldījumu vidi ne tikai Krievijā un Ukrainā, bet arī visā pasaulē. Lai gan Krievijas ekonomika globāli nav tik nozīmīga, tomēr reģionā tai ir liela ietekme. Var droši apgalvot, ka ieguldītāji šobrīd ir daudz uzmanīgāki un vairs neiegulda tādos apjomos, kā pirms notikumiem Ukrainā, kā rezultātā arī iespējas nopelnīt ir mazākas.

Vērtējot fondu tirgu ienesīguma perspektīvas nākotnē, jānorāda, ka šobrīd pastāv riski, ka akciju un obligāciju tirgos varētu veidoties “burbulis”, jo apritē ir pieejami lieli naudas līdzekļi, bet instrumentu, kas dotu pieņemamu peļņu nav daudz. Šo apstākļu rezultātā arī akciju tirgi bija spējuši uzrādīt labus rezultātus, bet jāatgādina, ka šis efekts visdrīzāk ir īslaicīgs. Ja “burbulis” sprāgs, vērtspapīru cenas var būtiski kristies, kas daudziem nestu zaudējumus.

Kā risinājumu situācijai, kad akciju tirgi ir riskanti, bet obligāciju tirgos ieguldījumu peļņa ir zema, var minēt kombinēto ieguldījumu veidošanu – proti, vienu daļu līdzekļu ieguldīt konservatīvos fondos, kuri ir drošāki, bet ar zemāku ienesīgumu, savukārt otru – aktīvākajos (riskantākajos) fondos. Rezultātā akciju tirgu svārstību ietekme uz ieguldītāju labklājību nebūtu tik būtiska, jo to kompensētu ieguldījumi daudz drošākajos obligāciju tirgos. Šāda pieeja būtu piemērota arī privātpersonām, kas tikko sāk veikt savus uzkrājumus un mēģina izdarīt izvēli starp dažādām ieguldījumu stratēģijām.