Sākumlapa » Par Compensa Life » Jaunumi » 2016 arhīvs

Jaunumi

[2020]  [2019]  [2018]  [2017]  [2016]  [2015
[2014]  [2013]  [2012]  [2011]  [2010]  [2009]  [2008]  [2007]  [2006

Latvijā vērojama viskritiskākā demogrāfiskā situācija starp Baltijas un Skandināvijas valstīm
27.06.2016

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Jūnija sākumā Rīgā viesnīcā “Islande” norisinājās Labklājības ministrijas rīkotā starptautiskā konference “Latvijas Pensiju sistēma – 20 gadi”. Apdrošināšanas kompānijas “Compensa Life” dati par ilgtermiņa pensiju sistēmas prognozēm ir piesardzīgi, jo ievērojami pieaugs gados vecāku cilvēku īpatsvars, salīdzinot ar strādājošo skaitu.
Starptautiskajā konferencē, kas notika 2. jūnijā piedalījās gan pašreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs un citas valsts amatpersonas, gan arī pārstāvji no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Eiropas Komisijas LV pārstāvniecības, Pasaules Bankas un OECD, kā arī Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons, kurš bijis viens no pensiju sistēmas izveides dalībniekiem. Konferences laikā tika apspriesti jautājumi par pašreizējās pensiju sistēmas ieviešanu – tās priekšrocībām un trūkumiem, šīs sistēmas darbību patreiz un nākotnes perspektīvām.
Šo pasākumu apmeklēja arī Zviedrijas sociālā drošības ministre Annika Strandhāla. Savulaik Latvija balstījās uz pensiju sistēmas projektu, ko bija sagatavojuši zviedru zinātnieki. Viņi pie šī projekta bija strādājuši daudzus gadus, taču galu galā Latvijā šo pensiju sistēmu ieviesa ātrāk nekā pašā Zviedrijā – jau 2001. gadā. Šo sistēmu veido 3 līmeņi, un starptautiski tā novērtēta kā ļoti laba, stabila un ilgtermiņā ilgi fukcionējoša.
Strādājošo iemaksas pensiju sistēmas 1. līmenī paredzētas pašreizējo pensionāru finansēšanai. Tomēr arī katra pensiju sistēmas dalībnieka nosacītajā kontā tiek uzkrāts viņa iespējamais nākotnes pensijas apmērs – no tā tiek aprēķināts, kādu pensiju konkrētā persona saņems pensiju sistēmas 1. līmenī, kad būs sasniegusi pensionēšanās vecumu. Pensiju sistēmas 2. līmenī tiek veidotas valsts fondētās pensijas. Tas nozīmē, ka daļa no strādājošo iedzīvotāju sociālā nodokļa maksājuma tiek novirzīta konkrētās personas nākotnes pensijas izmaksām (šobrīd tie ir 6%), taču šo daļu strādājošais pats var pārvaldīt un ieguldīt pēc saviem ieskatiem. Pensiju uzkrāšana 3. līmenī ir pilnīgi brīvprātīga, tai ir liels valsts atbalsts - šiem uzkrājumiem tiek piemērotas atlaides iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērā jeb tos var iekļaut attaisnotos izdevumos personas ikgadējā deklarācijā.
Tomēr jāatzīst, ka arī šai stabilajai sistēmai sāk parādīties vājas vietas. “Tā kā esošās sistēmas ietvaros daļu no konkrētajā brīdī izmaksājamām pensijām nodrošina nodokļi, ko maksā tajā periodā strādājošie, liels slogs gulstas tieši uz viņu pleciem. Savukārt vērojot demogrāfijas tendences un bērnu dzimstības samazināšanos, nākotnē šis slogs būtiski pieaugs.” uz pensiju sistēmas trūkumiem norāda Viktors Gustsons, Compensa Life filiāles Latvijā vadītājs.
V. Gustsons piebilst, ka, raugoties uz šo aspektu, ilgtermiņa prognozes rādās visai piesardzīgas. Ja paraugās uz Baltijas un Skandināvijas reģionu, Latvijā ir vissliktākā demogrāfiskā situācija un, domājot par nākotni, ir skaidrs, ka pieaugs gados vecāku cilvēku īpatsvars, salīdzinot ar strādājošo skaitu. Jau tagad šajā ziņā Latvijā ir viens no sliktākajiem rādītājiem visā Eiropā, taču, vērojot pašreizējo demogrāfijas līmeni, paredzams, ka 2075. gadā jau 50% no Latvijas iedzīvotājiem būs sasnieguši 65 gadu un vēl lielāku vecumu. Tas nozīmē, ka vienam strādājošajam būs jānodrošina viens pensionārs. Tā ir liela slodze pensiju sistēmai, kas būtu jānovērš, ieviešot korekcijas esošajā pensiju sistēmā.
Izvērtējot dažādus situāciju scenārijus – esošās pensiju sistēmas saglabāšana vai dažu izmaiņu veikšana -, ir skaidrs, ka pensiju uzkrājumus pēc iespējas vairāk ir jāmēģina veidot jau šodien. Cilvēki, kuri ir 20, 30 vai 40 gadu vecumā, savu pensiju var uzkrāt ne tikai pensiju sistēmas 1. vai 2. līmenī, bet arī privāti, proti, daļu no ienākumiem, ko saņem jau pašlaik, novirzīt savai nākotnes pensijai, uzkrājot brīvprātīgi 3. pensiju līmenī.
Pašlaik nav izteiktu signālu, ka demogrāfiskā situācija varētu uzlaboties – dzimstības līmenis ir zems, iedzīvotāju skaits samazinās par 1,5% gadā, un tas ietekmē arī nākotnes darba ņēmēju, vienlaikus arī pensiju izmaksu nodrošinātāju, skaitu. Līdz ar to lielākais garants nodrošinātām vecumdienām ir iesaistīšanās šī jautājuma risināšanā jau šodien. Viens no risinājumiem - privātās pensijas uzkrāšana pie dzīvības apdrošinātājiem, kas ne tikai dos finansiālu atbalstu vecumdienās, bet jau pirms tam sniegs drošības sajūtu, ka vecumdienās garantēti būs pieejama summa, ko neietekmēs nekādi ārējie apstākļi.