Sākumlapa » Par Compensa Life » Jaunumi » 2010 arhīvs

Jaunumi

[2020]  [2019]  [2018]  [2017]  [2016]  [2015
[2014]  [2013]  [2012]  [2011]  [2010]  [2009]  [2008]  [2007]  [2006

Informācija plašsaziņas līdzekļiem
01.12.2010

Pētījums: 62% iedzīvotāju paļaujas uz valsts materiālo atbalstu vecumdienās

Informācija plašsaziņas līdzekļiem, 01.12.2010

Pētījums: 62% iedzīvotāju paļaujas uz valsts materiālo atbalstu vecumdienās

Turpat divas trešdaļas jeb 62% Latvijas iedzīvotāju paļaujas uz valsts sociālo nodrošinājumu kā materiālo atbalstu pēc aiziešanas pensijā, secināts apdrošināšanas kompānijas Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāles (turpmāk – Compensa Life) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 560 respondentu vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

38% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka, beidzot aktīvās darba gaitas, izmantos savus iekrājumus, bet 27% aptaujas dalībnieku minējuši, ka paļaujas arī uz materiālo atbalstu no bērniem.

Compensa Life veiktā aptauja atklāj, ka mazāka uzticība valsts materiālajam atbalstam pēc darba gaitu beigšanas ir gados jauniem cilvēkiem – tikai 56% no 25 līdz 35 gadu veciem respondentiem minēja šo iespēju. Toties šai vecuma grupai ir izteiktāka paļāvība saviem iekrājumiem.

"Latvijā šobrīd darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma, kurā apvienots gan paaudžu solidaritātes princips, gan katra cilvēka personiskā ieinteresētība savu vecumdienu nodrošināšanā. Domājot par vecumdienām, mēs nevaram paļauties tikai uz valsts piedāvāto sociālo nodrošinājumu. Ir jārēķinās, ka tas veidos mazāk par pusi no ieņēmumiem, ko saņem strādājošais", norāda Compensa Life vadītājs Viktors Gustsons. "Iedzīvotājiem būtu jāuzņemas aktīvāka loma pārtikušu vecumdienu nodrošināšanai, piemēram, jāizmanto iespēja veidot uzkrājumus pensiju 3.līmenī."

Diemžēl respondenti aptaujā atklāj pārliecību, ka uzkrājumi pensiju 3.līmenim ir mazsvarīgi. Vērtējot uzkrājumu veidu, uzkrājumus pensijai aptaujas dalībnieki novērtējuši vidēji ar 2,7 punktiem (no 5 iespējamajiem). Kā svarīgāko aptaujas dalībnieki novērtējuši uzkrājumu skaidrā naudā (3,7 punkti). Tam seko uzkrājums veselības apdrošināšanai (3,6 punkti), bet kā trešo svarīgāko respondenti min uzkrājumu bērnam (3,5 punkti).

"Aptaujas rezultāti mudina domāt, ka iedzīvotāji pilnībā neapzinās Latvijas pensijas sistēmas darbību. Ignorējot nepieciešamību papildus valsts sociālajam nodrošinājumam arī pašiem rūpēties par iztiku, sasniedzot pensijas vecumu, iedzīvotāji riskē nonākt patiešām neapskaužamā situācijā," aptaujas rezultātus komentē V.Gustsons.